Šinšillas ir mīļi, mazi, aktīvi un gudri grauzēji, taču tām nepieciešama īpaša aprūpe, lai tās būtu veselas un laimīgas. Šinšillas ir slavenas ar savu mīksto, pelēko un biezo kažoku, taču tām ir arī savas vajadzības – ja tās neievēro, var rasties veselības problēmas.
Šinšillas kopšana
5 svarīgākie padomi, kas palīdzēs sagatavoties šinšillas turēšanai.
1. Būra un vides sagatavošana
Pirms šinšillas iegādes jums būs krietni jāpastrādā – jāsagatavo mājas jaunajam iemītniekam. Šinšillas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas mīl brīvību un kustību. Tāpēc būrim jābūt pietiekami plašam, lai tās tajā varētu brīvi pārvietoties, lēkāt un spēlēties. Ieteicams, lai būris būtu vismaz 60 cm plats, 60 cm augsts un 90 cm garš, bet lielāks – vēl labāk. Būra grīdai jābūt vienlaidus, piemēram, koka. Nekādā gadījumā neizvēlieties stiepļu grīdu – tā traumē ķepiņas, un ar laiku tas var pāraugt nopietnās šinšillas ķepu problēmās. Šinšillas ir ļoti kustīgas, tāpēc būrī jābūt vienai vai vairākām platformām, uz kurām mājdzīvnieks var gan pētīt apkārtni, gan atpūsties. Turklāt šinšillas ir nakts dzīvnieki – atpūšoties tām vajag tumsu un mieru, tāpēc būrī noteikti ierīkojiet paslēptuvi – noēnotu stūrīti vai mājiņu.
2. Uzturs un ūdens
Šinšillas ir zālēdājas, tās barojas tikai ar augu valsts barību, tāpēc ir svarīgi, lai to ēdienkarte būtu sabalansēta un daudzveidīga. Šinšillu galvenā barība ir siens, tāpēc tam būrī jābūt vienmēr. Siens nodrošina nepieciešamās šķiedrvielas un palīdz uzturēt veselus zobus un gremošanas sistēmu. Šinšillām var dot arī speciālas granulas, taču to daudzums jāierobežo, lai mājdzīvnieks nepārēstos un nesaslimtu no pārāk daudzām kalorijām. Laiku pa laikam varat dot arī svaigus augļus vai dārzeņus, bet tikai kā gardumu un ļoti mazos daudzumos – piemēram, nelielu ābola šķēlītes vai burkāna gabaliņu. Šinšillu gremošana ir jutīga, bet augļos ir daudz cukura, tāpēc to pārmērība var izraisīt caureju, vēdera uzpūšanos vai citus gremošanas traucējumus. Tāpat kā citiem dzīvniekiem, šinšillām vienmēr jābūt pieejamam svaigam un tīram ūdenim. Vislabāk izmantot speciālas dzirdnes – tajās ūdens ilgāk paliek tīrs.
3. Kažoks un tā kopšana
Šinšillām ir ļoti mīksts un biezs kažoks, kam nepieciešama īpaša kopšana. Pirms šinšillas iegādes ir svarīgi iepazīties arī ar šo grauzēju kažoka kopšanas īpatnībām. Atcerieties, ka šinšillas nav ieteicams mazgāt ūdenī: biezais kažoks grūti izžūst, un ar laiku var rasties ādas problēmas. Tā vietā iesakām šinšillām putekļu vannas. Speciālus putekļus un vanniņas šinšillām varat iegādāties internetā. Peldēties tās var 2–3 reizes nedēļā. Runājot par ķemmēšanu – kažoku ķemmēt nav obligāti, taču, ja šinšillai stipri birst spalva, saudzīgi to izķemmējiet.
4. Aktivitātes un nodarbes
Tikpat svarīgi ir radīt šinšillai labus apstākļus kustēties un darboties būrī. Jautra un reizē noderīga nodarbe ir dažādas grauzamās rotaļlietas no koka, rotangpalmas, zālēm vai citiem dabīgiem materiāliem. Grauzot šinšillas nodilina pastāvīgi augošos zobus, tāpēc grauzamās rotaļlietas tām ir ļoti noderīgas. Lieliska izklaide šim grauzējam var būt arī šķēršļu josla. Ja to veidojat paši, parūpējieties, lai tā būtu droša un stabila.
5. Tīrība un tās uzturēšana
Turot šinšillu, ir svarīgi pastāvīgi uzturēt tīrību tās mājoklī. Tīrot būri, rūpīgi iztīriet ne tikai sienas un grīdu, bet arī barības bļodiņu, dzirdni, platformas, rotaļlietas un citas lietas būrī. Ja higiēna netiek ievērota, šinšilla var inficēties ar parazītiem. Parazītus var izdot šādas pazīmes: pliki laukumi kažokā, brūcītes, pēkšņi samazināta ēstgriba vai uzpūsts vēders.
Ko darīt, ja pamanāt šīs pazīmes?
Nekavējoties vērsieties pie veterinārārsta. Viņš noteiks, kas tieši kaiš jūsu grauzējam, izrakstīs piemērotas zāles un izskaidros, kā to droši ārstēt mājās.
